Arhitekts – profesija, kas piepilda cilvēku sapņus par ideālo mājokli!
“Lielākais gandarījums ir radīt projektu, kas pilnībā atbilst klienta prasībām – tas nozīmē radīt vērtību, kuru cilvēks, pats to nemanot, izbaudīs vēl daudzus gadus!” Tā par savu profesiju saka arhitektūras projektēšanas firmas līdzīpašnieks Teimurs Abdullajevs. Ar viņu sarunājāmies par to, kādas ir Latvijas cilvēku populārākās izvēles privātmāju būvniecībā, kādās nepatikšanās var iekulties, mēģinot apiet likumus un, galu galā, cik izmaksā arhitekta pakalpojumi?
Teimur, kāpēc esat izvēlējies tieši šo profesiju? Kas Jums savā darbā patīk visvairāk?
Varētu teikt, ka šo profesiju esmu saņēmis mantojumā. Tas man deva iespēju pakāpeniski izprast visas šīs nozares nianses. Arī šobrīd mēs strādājam kā viena komanda, kas ļauj saglabāt pieredzi daudzu gadu garumā, un vienlaikus apgūt visus tos jauninājumus, kas šajā nozarē rodas. Vairāk par visu man patīk redzēt sava darba augļus - nav nekā labāka par to, kā redzēt, ka pasūtītājiem patīk dzīvot mājās, dzīvokļos un strādāt telpās, kuras projektējusi mūsu komanda! Piemēram, man ļoti patīk ciemoties pie draugiem, kuru māju mēs uzprojektējām; tur kopā pasēdēt pie kamīna un vienkārši parunāties.
Kas ir tās situācijas, kad cilvēks nevar iztikt bez arhitekta pakalpojumiem? T.i., kādi ir pakalpojumi, ko piedāvā arhitekts?
Saskaņā ar likumu, lai sāktu gandrīz jebkuru būvniecību, ir jāizstrādā projekts un tas jāsaskaņo noteiktās iestādēs. Sākot ar vienkāršu, nelielu dzīvokļu pārbūvi un beidzot ar daudzstāvu ēku celtniecību. Vienīgais izņēmums ir kosmētiskais remonts, kas neparedz izmaiņas telpu konfigurācijā. Saviem klientiem mēs piedāvājam arī interjera dizainu. Šāda veida projekti nav jāsaskaņo valsts iestādēs, taču tie paredz detalizētu telpu izstrādi un iedziļināšanos pasūtītāja dzīvesveidā.
Kādi ir visbiežākie pasūtījumi, ko saņemat – kas cilvēkiem Latvijā no arhitekta pakalpojumiem visbiežāk ir vajadzīgs?
Visbiežāk saņemam pasūtījumus pārplānot dzīvokļus un citas telpas. Tas cilvēkiem nepieciešams, kad viņi remonta ietvaros vēlas mainīt telpu skaitu, vai arī vienkārši uzlabot plānojumu, padarot to mūsdienīgāku. Tāpat arī privātmāju jaunbūves, jo daudzi Latvijā sapņo par savu māju ar zaļu pagalmu, kur kopā ar draugiem kaut ko uzgrilēt.
Kādas ir biežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, mēģinādami situācijas risināt, nevēršoties pēc padoma pie arhitekta? Piemēram, paši mēģina veikt nelikumīgu pārbūvi dzīvoklī.
Visizplatītākā kļūda – cilvēki vēršas pie arhitekta tad, kad viss jau ir uzbūvēts. Tādos gadījumos tāpat būs jātaisa projekts, turklāt no uzraudzības iestādēm nekādas pielaides nebūs. Nelegālās būvniecības legalizācijas kārtība ir tieši tāda pati, kā tad, ja cilvēks būtu atnācis saskaņot projektu savlaicīgi. Līdz ar to, projekta un legalizācijas izmaksas būs tādas pašas, plus vēl dārgie nervi un, iespējams, pat naudas sods līdz 2000 eiro - fiziskām un 2500 eiro - juridiskām personām. Tāpat bez iepriekšējas konsultācijas ar arhitektu pastāv iespēja uzbūvēt kaut ko tādu, ko pēc tam legalizēt principā nebūs iespējams. Nemaz nerunājot par draudiem cilvēku dzīvībai, un kriminālatbildību par nelikumīgu ēkas nesošo konstrukciju nojaukšanu, kas var izraisīt tās sabrukšanu.
Kā atpazīt, ka arhitekts ir savas jomas profesionālis? Kādus dokumentus, sertifikātus jājautā pirms sadarbības?
Katram arhitektam ir sava specializācija - kādam patīk neliela pārplānošana un dārza māju pārbūves, kādam vairāk patīk projektēt noliktavu angārus vai biroju telpas. Labi, ja projektēšanas uzdevums sakrīt ar konkrētā arhitekta pieredzi. Kopumā skatoties, manuprāt, labs arhitekts ir tāds, kurš spēj prasmīgi izveidot kompetentu komunikāciju gan ar klientu un savu komandu, gan arī ar visiem projektēšanā, uzraudzībā un celtniecībā iesaistītajiem dalībniekiem. Es nedomāju, ka šodien ir jāprasa arhitektam uzrādīt sertifikātu, kas, starp citu, netiek izsniegts papīra formā. Visbiežāk cilvēki arhitektu meklē pēc ieteikuma ar draugu starpniecību, jo starp klientu un arhitektu ir jābūt zināmai uzticības pakāpei. Protams, gadās arī tā, ka paziņu lokā nav neviena pazīstama arhitekta. Tādā gadījumā portāls “GetaPro.lv” ar savu atsauksmju sistēmu ir lielisks variants, kur atrast labu arhitektu.
Jūsu profesionālais viedoklis – kāda arhitektūra ir vispiemērotākā Latvijas apstākļiem, videi un Latvijas cilvēkiem? Piemēram, kāpēc mēs Latvijā nebūvējam apaļas mājas un arvien vairāk cilvēku būvē vienstāvu privātmājas?
Pirmkārt, protams, jāņem vērā laikapstākļi. Latvijā nevarēs ērti dzīvot būdiņā, vai ēkā ar plānām sienām un bez pietiekamas siltumizolācijas. Tas tiek regulēts arī normatīvo aktu līmenī. Mājoklim, tāpat kā arī sadzīves tehnikai, atsevišķs speciālists aprēķina un izsniedz energoefektivitātes sertifikātu. Saskaņā ar likumu, mājokļa energoefektivitāte nevar būt zemāka par noteiktu līmeni.
Jūs pareizi atzīmējāt, ka dominējošā tendence ir salīdzinoši nelielas vienstāvu mājas. Tas viss notiek praktisku apsvērumu dēļ - jo lielāka platība, jo lielākas ir izmaksas par tās apsildīšanu; kā zināms, energoresursu cenas tikai pieaug. Vairums cilvēku šobrīd vēlas atbrīvoties no otrā stāva, lai viņiem nebūtu jāskraida augšā un lejā pa kāpnēm, ja viņi kaut ko aizmirsuši guļamistabā. Tomēr jāizvērtē zemes gabala iespējas - ja nepietiek vietas, lai augtu platumā, tad arī otrais stāvs ir pilnīgi saprātīgs risinājums. Turklāt, kā jau visam arhitektūrā, pastāv zināmas modes tendences un pasūtītāja personīgās vēlmes attiecībā uz stilistisku.
Kādas ir top 3 šī brīža tendences privātmāju arhitektūrā – Latvijā? Ar kādām vēlmēm pie Jums nāk Jūsu klienti?
Te var teikt to pašu, ko jau minējām - daudzi vēlas dzīvot mazās vienstāvu mājās. 90. gados zināmās aprindās bija modē būvēt lielas pilis, lai visiem parādītu savu statusu. Mūsdienās cilvēki tiecas pēc lakoniskākiem risinājumiem, lai viss atbilstu paredzētajam mērķim. Tāpat pēdējos pāris gadus esam saskārušies ar to, ka daudzi cilvēki mājas krāsojumā dod priekšroku pelēkajiem toņiem ar noslieci uz skandināvu stilu, kas, iespējams, ir saistīts ar to, ka mums te ir līdzīgi laikapstākļi un dzīvesveids.
Kā veidojas dažādu arhitekta pakalpojumu izmaksas? Piemēram, aptuveni cik izmaksā privātmājas vai dzīvokļa projekts/skices? (Jaunam īpašumam un tā pārbūvei). Cik daudz laika tas aizņem?
Ja runa ir par sērijveida dzīvokļu pārbūvi, kad netiek neskartas nesošās sienas, tad tie ir 200 eiro par darbu. Sarežģītākus projektēšanas darbus mēs tomēr izskatām individuāli, jo viss ir atkarīgs no objekta izmēra un atrašanās vietas. Piemēram, Rīgā ir visvairāk iestāžu, ar kurām projekts jāsaskaņo. Attiecīgi projekta pilnīga apstiprināšana prasa vairāk laika un ir sarežģītāka. Privāta projekta izstrāde un apstiprināšana var ilgt no 6 līdz 9 mēnešiem.
Kāda ir Jūsu pieredze “GetaPro.lv” lietošanā? Vai šeit atrodat daudz jaunu klientu? Vai šādā platformā cilvēki meklē arhitektu?
Savu pieredzi ar portālu “GetaPro.lv” varu raksturot kā ļoti pozitīvu. Šeit mūs ne tikai atrada jauni klienti, bet mēs arī iepazināmies ar partneriem, ar kuriem pastāvīgi sastrādājamies. Mēs turpināsim izmantot šo portālu, un jau esmu to arī ieteicis saviem draugiem.
Atpakaļ