Nav jumta, nav mājas: jumiķa Artūra Selicka atziņas un ieteikumi, lai jumts kalpotu ilgi un laimīgi
Ja vien tas būtu iespējams, jumiķis Artūrs Selickis nomainītu it visus jumtus Latvijā, lai ikviens cilvēks varētu dzīvot zem laba jumta. Ikdienā Artūrs kopā ar uzticamu komandu sniedz dažādus celtniecības un apdares pakalpojumus Rīgā, taču viņa vislielākā aizraušanās ir tieši jumta darbi. Saknes tam esot meklējamas vēl bērnībā. Tikāmies ar speciālistu, lai aprunātos par populārākajiem jumta seguma veidiem, materiālu izvēli, kopšanas nozīmi un inovācijām, ko gribētos ieviest arī Latvijā.
Artūr, lūdzu, nedaudz pastāstiet par sevi un pakalpojumiem, ko piedāvājat.
Es pats esmu no Latgales, bet kopš 2016.gada dzīvoju Rīgā. Jaunībā trīs gadus pavadīju Vācijā, kur strādāju lielās firmās un guvu pieredzi celtniecības jomā. Pēc tam atbraucu atpakaļ un pastrādāju uz brāļa labākā drauga jumtiem, bet ar laiku sapratu, ka par manu darbu par maz maksā, nolēmu sākt strādāt sev. Sākotnēji ar sievu izveidojām firmu, bet šī pieredze nebija veiksmīga. Tad parādījās GetaPro.lv. Piereģistrējos, sāku strādāt. Domāju, lielus apjomus neņemšu, lielas brigādes netaisīšu, un tā tas viss arī aizgāja. Pašlaik aptuveni puse no klientiem ir nākuši tieši no GetaPro.
Šobrīd man ir savākta uzticama komanda, ar ko kopā strādāju objektos. Es dabūju objektus, visu saorganizēju un pēc tam kopā ar pārējiem meistariem strādāju uz vietas. Pats piedalos un esmu klāt visos darbos, jo uzskatu, ja gribi izdarīt labi, tad dari pats. Esot klāt, zinu, ka darbs ir izdarīts tehnoloģijām un laikam atbilstoši.
Minējāt, ka jumta darbi jums pašam patīk visvairāk. Kādēļ tā?
Jau kopš agras bērnības man ir paticis, kā tek ūdens. Kad nolija lietus un parādījās peļķītes, man bija interesanti vērot un domāt, kā novadīt ūdeni. Tieši tas pats ir arī uz jumta – ir interesanti, kā notek ūdens. Vēl arvien, kad montējot jumtus, sākas lietus, man patīk stāvēt lietū un skatīties, kā tas tek. Tas ir skaisti.
Kādi šobrīd, pašā vasaras pilnbriedā, ir vispieprasītākie darbi?
Jumta darbi. Es gan uzskatu, ka jumtus var taisīt visa gada garumā. Cilvēki vēl arvien ir pieraduši pie tā, kā bija senākos laikos, kad nebija šī brīža tehnoloģiju un varēja samirkt māja. Tolaik visus jumta darbus darīja vasaras periodā, kad ir siltāks un ir mazāk nokrišņu. Mūsdienās tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās, tādēļ jumta darbus var veikt visa gada garumā. Viss, kas ir nepieciešams, ir sagaidīt labu laiku. Tādā dienā, kad nav nokrišņu, norauj jumta segumu un uzklāj kondensētu plēvi jeb tā saucamo difūzijas membrānu, kas pasargā gan no lietus, gan sniega. Dienas laikā to var uzklāt, piemēram, vienai mājas pusei, un, ja nākamajā dienā krīt sniegs, nav nekādu bēdu.
Pēc tam var sist latojumu, likt metālu, koku – jebkuru materiālu, ko esi izvēlējies. Protams, ir savi noteikumi, kas jāņem vērā. Piemēram, šindeļa jeb tā saucamo bitumena dakstiņu, kā arī kausējamā ruberoīda gadījumā svarīga ir temperatūra. Ar šiem materiāliem ir jāstrādā, sākot no +5 grādiem. Šindeļiem pirms klāšanas ir jāpastāv telpā, kur ir siltāks. Taču, ja materiāls vispirms ir pastāvējis garāžā, to pa pakai vien var ņemt un uzsist jumtam arī 0 grādos.
Mūsdienās jumta segumu piedāvājums ir ļoti plašs. Vai varat pastāstīt par to veidiem vairāk?
Es pārsvarā strādāju ar visu veidu metāla jumtiem, šindeļiem jeb bitumena dakstiņiem, kausējamā ruberoīda jumtiem un māla dakstiņiem. Šie četri seguma veidi ir tie, ko cilvēki māju jumtiem izvēlas visbiežāk. Māla dakstiņus pārsvarā izvēlas turīgāki cilvēki, jo gan to montāža, gan pats materiāls ir dārgāks. Pārējie lielākoties liek metāla dakstiņus vai trapecveida dakstiņus. Šie materiāli ir lētāki, taču kalpo labi. Ja tic garantijām, šādiem jumtiem būtu jānostāv 40, 50 gadus.
Vai Latvijā jumtu seguma izvēlē ir savas tendences? Kas ir vispieprasītākie jumti?
Metāla dakstiņi. Šo seguma veidu cilvēki izvēlas tādēļ, ka tie izskatās skaisti un vizuāli atgādina māla dakstiņus, kas ir dārgāki. Māla dakstiņi ilgi kalpo un izskatās “bagāti”, tāpēc tika radīta to imitācija no metāla dakstiņiem. Tie ir nedaudz lētāki, taču arī kalpo labi.
Kas, jūsuprāt, ir vislabākais jumta segums?
Pēc manām domām, mūsdienās vislabākie ir šindeļa un māla dakstiņu jumti. Māla dakstiņu jumti tādēļ, ka tie ir izgatavoti no betona, cementa. Šis materiāls ir biezs un tam nekas nevar notikt. Tikai ar laiku, pēc 50, 60 gadiem tas var sākt drupt, bet, ja pa to nestaigā un neaiztiek, tad tas var nostāvēt arī ilgāk.
Runājot par šindeļa jumtiem – daudzi cilvēki, pie kuriem braucu, mēģina no šī seguma atbrīvoties sliktas pieredzes dēļ. Proti, pirms daudziem gadiem bija šindeļa jumtu bums, bet tolaik šī seguma tehnoloģija nebija līdz galam sadomāta, tādēļ pēc 10 gadiem šie jumti palika trausli. Iemesls bija slikts bituma sastāvs, kā dēļ ziemā segums sasala, bet vasarā kusa. Šobrīd bituma sastāvs ir uzlabots un laika maiņas to vairs neietekmē – tas vēl arvien paliek elastīgs.
Kādi ir ieteikumi, lai jumts kalpotu pēc iespējas ilgāk?
Uz šo jautājumu ir viena atbilde – nežēlot naudu. Ja liekam jumtu, tad kārtīgu, un iegādājamies pēc iespējas labākus materiālus. Šis ieteikums ir attiecināms ne tikai uz jumtu, bet arī uz visu māju.
Svarīgi ir izvēlēties arī labus meistarus. Bieži vien ir gadījumi, kad ir jābrauc labot kāda cita meistara darbu. Lielākoties tā notiek, ja klients ir paņēmis lētāko variantu. Cilvēki domā, ka izvēloties lētāko, ieekonomēs, bet tad sanāk, ka atbrauc nākamais meistars un paņem divtik daudz par labošanu. Rezultātā klients ir samaksājis trīskārši, jo labot vienmēr ir dārgāk nekā uztaisīt no jauna. Kā saka, ja māja ir sliktā stāvoklī, vieglāk to ir nojaukt nekā renovēt.
Vai ir nozīme tam, kā saimnieks rūpējas pret jumtu? Vai ir kas tāds, kas jumtam var kaitēt un samazināt tā dzīves ilgumu?
Šindeļa jumti, piemēram, apaug ar sūnām. Lai tā nenotiktu, augšā pa pašu kori vajadzētu uzlikt vara plāksnītes. Sanāk, ka lietus ūdens tek caur šo plāksnīti un izsūcas pa visu jumtu. Ko tas dod? Tā kā sūnām vara oksīds nepatīk, tās uz jumta neaugs.
Ja sūna ieaug, tad tā šindelī var uztaisīt caurumu. Daudzi bieži vien ļauj saaugt kārtīgai kaudzei ar sūnām un tad mazgā tās nost. Tā darīt nevajadzētu, jo, ziniet, kas notiek? Sūna tiek nomazgāta, bet šindelī, vietā, kur bija sūna, paliek caurums un jumts sāk tecēt. Mans ieteikums: ja jumts ir vecs, labāk jumtu nemazgāt, bet pagaidīt līdz tas sāk tecēt un tad to nomainīt. Ja jumts ir tikko uzlikts, katru gadu uzkāp un apskati, kādā stāvoklī tas ir. Ja aug sūnas, paņem un notīri.
Vēl viens ieteikums – jebkuram jumtam reizi gadā vai divos ir jāiztīra notekas. Ja to neizdara, tās pieaug ar lapām un sūnām, un savienojuma vietās sāk tecēt. Tas, cik bieži jātīra, ir atkarīgs no tā, cik mājai apkārt ir koki. Jo vairāk koku, jo biežāk jātīra. Ja koku ir daudz, tad jātīra vismaz reizi gadā, ja koku ir maz, tad retāk.
Kad ir vispiemērotākais laiks noteku tīrīšanai?
Vislabāk būtu tīrīt pēc ziemas. Ja pie jumta ir pieaugušas sūnas, ziemas sniegs tās var nosist nost. Sūnas var sakrist renē, tādēļ pēc ziemas tās ir jāiztīra vai jāpasauc speciālistu, kurš to izdarīs saimnieka vietā.
Uzlikt mājai jaunu jumtu – vai tas prasa lielus finansiālos ieguldījumus?
Tas katram cilvēkam ir individuāli. Ir klienti, kuriem 10 tūkstoši eiro par jumtu ir nieks, bet ir arī tādi, kuriem jau 1000 eiro ir par daudz. Es mēģinu pielāgoties – ja cilvēkam ir mazāk naudas, meklēju lētākus variantus, lai nav daudz izmaksu. Savukārt, ja cilvēks var atļauties, piedāvāju labāko no pieejamā.
Kas veido šo cenu? Materiāli?
Materiāls izmaksā diezgan daudz, bet viss ir atkarīgs no tā, ko izvēlas. Piemēram, ir tāds Onduline jumta lokšņu segums. Šīferveidīgs, bieži vien sarkanā krāsā. Šis jumta segums ir kā papīrs, esmu pat dzirdējis, ka to dēvē par “pagaidu jumtu”. Izvēloties šo materiālu, cilvēki maldīgi domā, ka tas nokalpos 30 gadus – tā nebūs, jo jau pēc 5 gadiem šis segums sāk “peldēt”. Ja viss ir pareizi uztaisīts, tas var kalpot arī ilgāk, piemēram, 8, 10 gadus. Tomēr lielākoties cilvēki ar šo segumu iegrābjas, domājot, ka tas ir lētāks variants, bet beigās samaksā šodien, vēlreiz pēc pieciem gadiem, tad vēl pēc pieciem. Ja parēķina, vai uzlikt jumtu vienu reizi uz 50 gadiem vai maksāt ik pēc pieciem, tad sanāk, ka cilvēks beigu beigās pārmaksā.
Vai sekojat līdzi jaunākajām tehnoloģijām? Vai ir kas tāds, ko vēlētos ieviest arī Latvijā?
Tas, ko man gribētos ieviest Latvijā, ir metāla jumtu krāsošana ar speciālu pārklājumu. Tas ir tā, ka veco metāla jumta segumu, kas jau ir nokalpojis un kam ir nogājusi krāsa, var nemainot atjaunot. Kā tas strādā? Vispirms ar augstspiediena mazgātāju jumtu notīra. To, kas neiet nost, neaiztiek un nogruntē. Kad tas izdarīts, jumtam klāj virsū tādu kā gumijveida pārklājumu. Rezultātā segums ir atjaunots un jumts izskatās kā jauns.
Noslēgumā, lūdzu, padalies, kāda ir bijusi jūsu pieredze ar Getapro.lv?
Getapro ir ļoti laba platforma. Tas, ka ir iespējams apskatīties atsauksmes par izpildītāja darbu, cilvēkam dod tādu kā uzticību un drošību. Manuprāt, ja šādas vietnes nebūtu, Latvijā būtu daudz vairāk apkrāptu cilvēku.
Atpakaļ