Par mauriņu, MI un robotiem: ieteikumi un tendences dārzkopībā
“Lai dārzs būtu skaists, tas jākopj katru gadu,” tieši tik vienkārša ir patiesība, ko ikdienā klientiem māca ainavu veidošanas uzņēmuma “RV Dārzi” vadītājs Renārs Valters. Renārs, kura pagātne bijusi cieši saistīta ar hokeju, stāsta, ka dārzniecības pakalpojumu uzņēmums radies no idejas, ka viņš gribētu citiem sniegt tādu pakalpojumu un servisu, kādu vēlētos saņemt pats. Acīmredzot klienti to novērtē, jo, lai arī “RV Dārzi” pastāv vien 3 gadus, darbu uzņēmuma komandai netrūkst no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Aicinājām Renāru uz interviju, lai par uzņēmīgajiem Latvijas zaļo pirkstiņu pavēlniekiem uzzinātu vairāk, kā arī aprunātos par vietējo dārzu īpatnībām, aktuālākajiem vasaras darbiem un tendencēm dārzniecības jomā.
Iepazīstoties pastāstiet, kas ir “RV Dārzi” un ko jūs piedāvājat?
Mēs esam ainavu veidošanas uzņēmums. Būtībā tie ir labiekārtojumi dārzos, pie ofisiem un privātmājām, kas tālāk sadrumstalojas daudzos mazos sezonālos darbiņos. Piemēram, pavasarī aktuāli ir dzīvžogi, to stādīšana un formēšana, pēc tam – puķes, dobju formēšana, zālieni. Savukārt vasaras vidū vairāk ir dažādi labiekārtošanas projekti. Kā, piemēram, izveidot piemājas mauriņu, izveidot un iekārtot dārzu pēc projekta un tamlīdzīgi. Mēs šajā jomā esam vien trešo gadu, bet jūtam, ka darbi kļūst arvien apjomīgāki un interesantāki, tādēļ pastāvīgi ir jādomā par uzņēmuma attīstību.
Klāt ir jūnijs, tātad ir pienācis laiks ķerties klāt vasaras darbiem. Kas ir aktuālākie šīs sezonas dārza darbi, kuros tiek lūgta jūsu palīdzība?
Kopš sezonas sākuma ļoti daudz bija kopjamu dzīvžogu un pavasara uzkopšanas darbu dārzu teritorijās. Proti, pēc ziemas dārzu sakopjam tā, lai tas izskatītos reprezentabls. Nocērtam visu, kas cērtams, izravējam visu, kas ravējams, uztaisām glītas apdobes, nomēslojam, nomulčojam, lai saimniekam, iznākot savā dārzā, ir prieks. Veidojam ilgtermiņa sadarbības ar privātpersonām un uzņēmumiem, lai pēc tam vasaras periodā šos dārzus arī uzturētu.
Šobrīd aktuālākie darbi ir vasaras puķu stādīšana, dobju iekārtošana un labiekārtojumi pie privātmājām pēc būvniecības. Proti, pēc būvniecības pabeigšanas, cilvēki vēlas līdz Līgo svētkiem gatavu zālienu. Mēs braucam, vedam zemi, līdzinām, taisām reljefus, dobes, stādām dzīvžogus – tie ir aktuālākie darbi līdz Jāņiem. Pēc tam vairāk labiekārtojam, strādājam ar zālieniem, sējam.
Ir redzēts arī tāds zāliens, kas ir satīts ruļļos un ko uzreiz var ieklāt.
Tas ir paklājzāliens, dabīgā zālīte ar zemi. Atšķirība starp zāles sēšanu un paklājzālienu ir tāda, ka zāli sējot, ir jāgaida aptuveni 4 līdz 6 nedēļas, līdz tā izaugs, bet ar paklājzālienu to pašu efektu var panākt dažu dienu laikā. Man kā labiekārtotājam procesā nekas nemainās, jo izmantoju to pašu augsni un reljefu. Tāpat līmeņoju, blietēju, līdzinu, vienīgi noslēgumā pa virsu uzrullēju paklājzālienu. Tas ir ātrs risinājums, jo jau pēc 5 dienām ar bērnu vari skriet pa gatavu zālienu.
Ņemot vērā, ka dzīvojam laikos, kad visu ir pierasts saņemt uzreiz, cilvēkiem šāds risinājums droši vien šķiet pievilcīgs.
Jā, šis risinājums ir populārs. Pēc paklājzāliena ieklāšanas cilvēkiem pirmā reakcija ir wow, jo ieklātais zelmenis ir biezs, smuks un to var sajust, izejot uz tā ar basām kājām. Zāli sējot, to pašu rezultāti ir jāgaida ilgāk, it īpaši, ja ir tik sauss kā šogad. Ja īsti nelīst, visu laiku pašam ir jāiet un jālaista, lai būtu rezultāts. Ja nav mitrums un saķere ar augsni, sēklai ir grūti izdīgt, tāpat savu daļu notiesā putni un aizpūš vējš. Attiecīgi process ir ilgāks, tādēļ, ja to var atļauties, tad paklājzāliens noteikti ir tas risinājums, uz ko mudinām.
Ieklāt paklājzālienu ir dārgāk nekā iesēt zāli?
Tas ir dārgāk, jo prasa lielāku cilvēka resursu. Iesēt zāli ir nosacīti viegli, bet paklājzāliens ir smags – viens rullis sver ap 10-15 kilogramiem. Tos ved ar paletēm, tie ir jānes, jārullē, jāliek vienu pie otra klāt. Tas viss procesu sadārdzina, toties efekts ir uzreiz.
Ar kādām problēmām sastopaties savā darbā? Kas ir tie darbi, ar ko cilvēki visbiežāk paši netiek galā un vēršas pie jums?
Vai ziniet, kas ir latviešu mīļākais elements dzīvžogos? Atbilde ir tūjas. Mēs paši tūjas kopjam pirmos 3 līdz 5 gadus, bet pēc tam tās nododam saimnieka rokās. Visbiežāk ir problēma, ka atbraucot uz objektu, mums saka, ka tūjas grib noīsināt, grib, lai tās ir biezas. Taču – ar tām tūjām gadiem nekas nav darīts! Mēs mēģinām izglītot, lai dzīvžogs būtu smuks, zaļš un biezs, to ir jāgriež katru gadu. Nevar to palaist savā vaļā, jo tad tūjas izstīdzē un vidus pēc nogriešanas paliek tukšs.
Otrs ir zāliens. Visbiežāk ir tā, ka jaunie māju īpašnieki pēc īpašuma nopirkšanas vēlas zālienu. Pēc trīs nedēļām saņemu zvanu, kāpēc nav tā, kā vajag. Taču, ir jāsaprot, ka izveidot skaistu zālienu, tas ir gadu darbs. Katru gadu ir jāpiesēj, jāmēslo, jātaisa vertikulācija. Lai zālājs būtu biezs un smuks, tas ir jālaista. Nav tāda brīnumlīdzekļa, kur izber pāris sēklas un mauriņš ir gatavs. Tad vēl ir ēnainās vietas. Piemēram, pie priedēm vai bērziem, kur ir ēnainākas vietas, zāle neaug tik labi, jo koks tai atņem gan barības vielas, gan ūdeni. Arī šajā gadījumā mēs mēģinām klientiem skaidrot, ka diemžēl tā ir dabā iekārtots un, lai panāktu rezultātu, pie šādām vietām ir jāstrādā pastiprināti.
Minējāt, lai mauriņš būtu skaists, katru gadu ir jātaisa vertikulācija. Kas tas ir par procesu?
Vertikulācijas laikā ar īpašu aparātu ārā tiek izkasīta pērnā zāle. Procesa laikā augsnei un zāliena saknēm tiek padots skābeklis un pie tām nokļūst barības vielas. Saknes paliek spēcīgākas, bet pats zāliens – veselīgāks, skaistāks un biezāks. Ja tas netiek izdarīts, jaunajai zālei visu laiku ir jākonkurē ar veco un tā nevar tik labi sazaļot. Mūsu uztverē labākais laiks, kad taisīt vertikulāciju, ir aprīlis un maijs, tomēr šo procesu droši varam veikt līdz pat septembrim.
Pēc jūsu teiktā var noprast, ka jūsu darbs ietver ne vien pašus dārza darbus, bet arī cilvēku izglītošanu.
Arī mēs paši visu laiku izglītojamies. Mēģinu arī kolēģus mudināt iet uz kvalitatīviem semināriem, ko vada pieredzējuši cilvēki. Sekojam līdzi mūsdienu trendiem, lai atvieglotu fizisko darbu un vairāk izdarītu ar iekārtu palīdzību. Piemēram, lepojamies, ka visa mūsu tehnika, izņemot vienu zāliena traktoriņu, darbojas uz baterijām, nevis ar benzīnu. Attiecīgi, ienākot dārzā, mēs esam klusi, esam ekoloģiski, bet pašiem darbiniekiem ir vieglāk strādāt, jo darba rīki ir viegli.
Sekoju līdzi arī tam, kā tiek darīts citās valstīs. Piemēram, tā pati Polija – it kā atrodas tepat blakus, bet kādas tur ir viensētas, kādi dārzi pie privātmājām! Cilvēki nereti saskatās, kā ir citur un grib tā arī šeit. Teiksim, Skandināvijā ir diezgan populāri dārzos izmantot akmentiņus. Piemēram, ir iestādīts augs, bet tam apkārt aplikti smuki, mazi, dekoratīvi akmentiņi. Mūsu platuma grādos šie akmentiņi vasarā ļoti uzkarst un sāk dedzināt auga sakni, bet rudenī piebirst pilni ar lapām. Tad ir jādomā par risinājumiem, lai augu saknīte būtu noslēpta. Augs vienu, divus gadus būs glīts, bet pēc tam savas rezerves būs izsmēlis un sāks nīkuļot.
Arvien vairāk pasaulē rodas dažādas mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Vai vari pastāstīt, kāda ir attīstība dārzniecības jomā un vai kādā brīdī cilvēka darbu aizvietos robotiņš?
Es domāju, ka dārzniecības jomā mākslīgais intelekts un tehnoloģijas atvieglos cilvēka darbu, bet cilvēka resurss tāpat būs nepieciešams.
Man liekas, ja to māk izmantot savā labā, tad tajā nav nekā slikta. Man, piemēram, ļoti patīk, ka mākslīgo intelektu izmanto zāliena laistīšanai. Šobrīd kārtība ir tāda, ka tiek izstrādāts projekts, pa perimetru salikti sprinkleri, un tad katrs šauj strūklu pēc noteikta grafika. Esmu redzējis jau sprinklerus, kas ar MI palīdzību spēj noteikt attālumu līdz laistāmās zonas beigām. Laistītājs spēj noteikt, ka priekšā ir dobe, samazināt strūklu un nešaut to iekšā dobē, kur jau ir cita laistīšanas sistēma. Viens šāds laistītājs spēj aizstāt piecus, kas ir pa perimetru. Tas viens pats griežoties var visu laiku mainīt strūklas attālumu, un tas viss, pateicoties mākslīgajam intelektam. Tas man liekas wow.
Runājot par robotiem, mēs jau zinām, ka ir robotiņi – zāles pļāvēji. Šobrīd jau ir tā, ka tiem pat vairs nevajag vadu, atliek vien ar GPS iestatīt attālumus, līdz kurai vietai braukt.
Kā ar zāli pie kokiem? Vai to arī robotiņš var nopļaut pats vai tomēr ir nepieciešams, lai cilvēks pēdējās vietiņas uzfrišina?
To risina tā, ka ap kokiem izveido smukas apdobītes, kas ir nomulčētas, apstādītas ar puķītēm. Attiecīgi, kad robots brauc, tas nobrauc un apļauj apkārt apdobei, un tad brauc tālāk.
Pastāsti, kā ikdienā ir noderējis Getapro?
GetaPro.lv ir vērtīgs rīks. Neatminos, kā uzzināju par šo portālu, bet mana pirmā pieredze bija kā lietotājam, jo man vajadzēja veikt vienu darbu mājai. Izmēģināju pats, kā šī platforma strādā un pēc tam piereģistrējos kā uzņēmums. Jāsaka, ka šeit esmu ieguvis diezgan daudz jaunu klientu. Daudzi cilvēki pie manis ir nonākuši, pateicoties atsauksmēm, bet otra daļa ir no GetaPro.lv.
Tas, ko es gribētu ieteikt GetaPro.lv lietotājiem, ir pieprasījumā norādīt pēc iespējas vairāk un precīzāku informāciju, jo teikums “man vajag nogriezt tūjas” neko vēl nepasaka. Tas ir apmēram tāpat, kā pateikt, ka man vajag nogriezt matus, bet cik ir jāgriež un kādi ir mati? Ar to gribu teikt, jo vairāk un konkrētāku informāciju jūs sniegsiet, jo precīzāku un godīgāku cenu saņemsiet pretī.
Atpakaļ