Kā ir būt detektīvam Latvijā?
“Nē, detektīvs nav tikai tas cilvēks, kurš regulāri sēž krūmos ar fotoaparātu rokās un novēro kādu personu”, par stereotipizētajiem priekštatiem par detektīva darbu ironizē Sergejs Mordaņs, detektīvu biroja “RAUM GROUP” vadītājs un īpašnieks. Ar Sergeju sarunājāmies par to, kā ir būt detektīvam Latvijā, kāpēc detektīvam pirmām kārtām jābūt labam psihologam un kāpēc viņa uzņēmums neatsaka intervijas medijiem ar mērķi par šo nozari izglītot un informēt sabiedrību.
Vai filmās redzētajam par detektīviem ir kāda saistība ar reālo dzīvi?
Visbiežāk kino parāda to detektīva darbības posmu, ko sauc par izsekošanu vai izmeklēšanu, kas tiešām var šķist ļoti aizraujoši, bet, patiesībā, tā ir tikai maza daļa no tā, ko vienas lietas ietvaros dara detektīvs. Realitātē pirms katras izsekošanas tiek veikti noteikta veida sagatavošanās darbi, kas prasa rūpīgu koncentrēšanos un ieguldījumu – tiek analizēts izsekošanas objekts un viņa raksturs, viņa iespējamais maršruts, uzvedības modelis utt. Godīgi sakot, detektīvam pats izsekošana process, ko filmās rāda kā “action”, tajā brīdi nešķiet nekas interesants. Tas ir darbs, milzīga koncentrēšanās, nestandarta un neplānotu situāciju risināšana. Interesanta ir tā daļa, kad varu atskatīties uz paveikto un saprast, ko darīju pareizi, ko nepareizi. Pašu gandarījums par paveikto un mūsu darba novērtējums no klientiem – tā ir mūsu darba labākā daļa.
Starp citu, mūsu detektīvu birojs sniedz pakalpojumus, kuri klasiskā izpratnē nebūt nav interesanti un par tiem filmas nekad neuzņems, taču tie ir būtiski jautājumi, kuru risināšanā cilvēkiem bieži nepieciešama palīdzība. Piemēram, dažāda veida juridiskie pakalpojumi – līgumi, maksātnespēja, palīdzība parādu piedziņā utt. Tāpat mums ir vesela nodaļa, kas nodarbojas ar migrācijas tiesībām – sākot no uzturēšanas atļaujām un vīzām, līdz klientu pavadībai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Kuri ir tie dzīves gadījumi, kuros var palīdzēt detektīvs?
Mēs dzīvojam laikmetā, kad visapkārt ir informācijas pārbagātība un tā izplatās teju gaismas ātrumā. Detektīvs pārbauda un apkopo informāciju, kas attiecas uz klientu interesējošo problēmjautājumu. Visbiežāk tie ir dažādi attiecību jautājumi: vīrs krāpj sievu (vai otrādi) un sieva/vīrs grib pārliecināties, vai tā tiešām ir. Piemēram, sieva vēlas pārbaudīt, no kurienes vīram jauni draugi, kāpēc pēkšņi parādās jauni hobiji utt.
Cits piemērs - vecākiem ir aizdomas, ka viņu bērns komunicē ar “sliktu kompāniju” un viņi vēlas saprast, kas ir šī “kompānija”. “Bērnu lietas” ir diezgan aktuālas – ap 30 izmeklēšanas gadījumu gada laikā mūsu praksē bija tieši par bērniem. Pārsvarā - novērošana, ar mērķi pārbaudīt faktus. Spriežot pēc tā, ar kādu informāciju vecāki atnāk pie mums, jāsecina, ka pārāk reti vecāki atklāti runā ar saviem bērniem, veic preventīvas pārrunas, robežu novilkšanu utt. Kad viņi ierodas pie mums, problēmas jau ir samilzušas tik lielas, ka mēs esam teju pēdējā cerība mēģinājumos turēt situāciju grožos.
Diezgan bieži sastopamies arī ar pieprasījumiem atrast kādu personu, piemēram, skolas laika mīlestību vai radinieku. Papildu tam, mēs saņemam pasūtījumus no korporatīviem klientiem, kuri vēlas veikt biznesa partnera pārbaudi pirms sadarbības līguma slēgšanas – vai ir prātīgi uzsākt sadarbību, vai var uzticēties utt. Mēs zinām, ka aiz katra uzņēmuma ir konkrēti cilvēki. Tad mēs pētām, vai un kādi krāpšanas, maksātnespējas, sliktas reputācijas gadījumi bijuši iepriekšējos šo personu uzņēmumos. Detektīvu darbības lauciņš ir arī iekšējās izmeklēšanas uzņēmumos.
Vai Jums detektīva darbā ir kādas īpašas pieejas datiem un informācijai, kas nav “cilvēkam parastajam”?
Publiski pieejamā informācija mūsu rokās ir tieši tāda pati, kā jebkuram citam, kas to var apskatīt “Lursoft”, “Firmas.lv” un citās datu bāzēs. Tomēr detektīva darba veiksmīgums ir atkarīgs tieši no metodēm, kādas tiek izmantotas informācijas meklēšanā, vākšanā un analizēšanā. Tāpat, jāpārzina dažādi psiholoģiskie aspekti, cilvēku domāšanas veidi - kā domā sieviete un kā domā vīrietis utt. Vienlaikus detektīvs strādā tikai ar faktiem, bez emocijām, tas ir augstākais profesionālisma līmenis.
Ar ko detektīvs atšķiras no policista vai izmeklētāja?
Šajā jomā var strādāt Valsts policijā par izmeklētāju, var iziet sertifikāciju un strādāt individuāli, piemēram, nodibinot “IK”, var darīt kā es – nodibināt savu privāto uzņēmumu ar speciālistu komandu. Policijas darbinieks (tai skaitā izmeklētājs), pirmkārt, ir valsts amatpersona. Viņiem ir likumiskas tiesības veikt izmeklēšanu, kā to nosaka likums “Par policiju”. Savukārt detektīva darbību un tiesības un pienākumus reglamentē “Detektīvdarbības likums”. Saskaņā ar to, detektīvs var vākt ziņas civillietās un krimināllietās; meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bezvēsts pazudušās personas; noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas; sniegt konsultācijas fiziskajām un juridiskajām personām drošības jautājumos; noskaidrot negodīgas konkurences, nelikumīgas komercdarbības vai citas nelikumīgas saimnieciskās darbības faktus; vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju; pārbaudīt ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu saistītas ziņas ka arī meklēt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto mantu. Citiem vārdiem sakot, ir jāapzinās, ka detektīva un policista likumos noteiktās pilnvaras atšķiras. Detektīvs nedrīkst aizturēt aizdomās turamos, pratināt, veikt izmeklēšanas eksperimentus, pētīt svešas lietas un pratināt pilsoņus bez viņu piekrišanas.
Šo interviju, iespējams, lasīs kāds jaunietis, kurš ir ieinteresēts detektīva profesijā. Vai varat īsi ieskicēt, kāda ir viena diena detektīva darbā?
Es teiktu, ka detektīva darbs nav saistīts ar rutīnu kā tādu. Šajā dienā noteikti ietilpst sarunas ar jaunajiem klientiem klātienē, kuru laikā tiek uzdoti visi nepieciešamie jautājumi, lai saprastu, kāda ir problēma un mērķis. Bieži vien klients atnākt ļoti apjucis, dažādu emociju pārņemts. Tad nu bieži vien šajās pirmajās sarunās es no detektīva kļūstu par psihologu. Tāpat bieži klients protestē, kāpēc viņam vispār ir jāatbild uz personīgiem jautājumiem utt. Dažreiz pēc pirmās sarunas klients atsaka manus pakalpojumus, jo sarunas laikā ir sapratis, ka tomēr nevar būt tā, ka viņa sieva viņu krāpj un viņš ir pārdomājis – sadarbība tālāk netiks turpināta. Jāiziet cauri visam šim posmam, un tikai tad var ķerties klāt praktiskajam darbam – informācijas analīzei un pārbaudei.
Daļēji par psihologu es palieku visu laiku, jo klienti, ar ko sadarbojamies, sazinās whatsapp, e-pastā, sūta bildes, pārsūta sarakstes un mums uz to ir jāreaģē. Paralēli es mēģinu saglabāt robežas un profesionalitāti. Analizēju to, kas man ir, veicu pārbaudes, mēģinu saprast, kurā brīdī veikt kādas darbības, piemēram, izsekošanu. Tad, kad notiek izsekošana, nereti klienti vēlas būt “uz sakariem” 24/7 un grib zināt, kas notiek. Nereti tas traucē un nākas būs striktam un teikt: “Stop, netraucējiet mums strādāt! Kad būs rezultāts, mēs ziņosim!” Mūsu izpratnē rezultāts ir arī tad, ja mēs secinām, ka nekāda pārkāpuma nav. Dažreiz klientiem to ir grūti saprast. Man bija klients, kurš man dusmīgi apgalvoja, ka viņš netic, ka tur nekā nav. “Ir jābūt!” viņš bija pārliecināts!
Protams, nav tā, ka detektīvam jābūt pieejamam 24 stundas diennaktī. Arī detektīvs var atļauties ģimenes vakariņas bez telefona un citiem sakaru līdzekļiem.
Kādi ir bijuši interesantākie gadījumi, pie kuriem esat strādājuši?
Ir bijuši gadījumi, kad vīram ir aizdomas par sievas neuzticību un viņš vēlas, lai mēs pārbaudām, vai viņa sieva “iekritīs lamatās”, uzsākot jaunas iepazīšanās un pieņemot uzmanības apliecinājumus, kas apliecinātu vai neapliecinātu vīra aizdomas. Tāpat man bija gadījums, kad vajadzēja staigāt pa parku gandrīz divas stundas. Paldies Dievam, laiks bija labs! Divu stundu laikā es trīs reizes mainīju savu izskatu un automašīnas. Viens interesants gadījums bija lieta ar liecinieku aptauju: neliels ciems, 7 daudzstāvu mājas, ap 600 – 700 lieciniekiem. Ar papīru un pildspalvu rokās, klauvējām pie durvīm: “Labdien, cienītā kundze!.. Ko dzirdējāt, ko redzējāt?” Un tad sākās interesantākais - pirmajā stāvā pateica vienu, trešajā stāvā ko pilnīgi citu.
Kā ir būt detektīvam Latvijā – kāda ir pieprasījums un konkurence? Vai var nopelnīt?
Par darba trūkumu nesūdzamies, jo uzņēmumam ir augsta reputācija, dažreiz pat gadās, ka jaunus pasūtījumus mēs fiziski nevaram pieņemt, lai cik ļoti gribētos, jo mums laika diennaktī ir tikpat, cik visiem pārējiem cilvēkiem. Es uzskatu, ka, ja cilvēks dara to, kas patiesi patīk un sniedz gandarījumu, tad viņš pildīs savu darbu profesionāli un kvalitatīvi, līdz ar to, būs arī pieprasīts un populārs speciālists. Tāpat ir svarīga komanda, kur man, atļaušos teikt, ir teju izcila. Protams, kā jau teicu, veiksmes faktors ir arī tas, ka uzņēmums var piedāvāt pakalpojumu kopumu, kur klienti redz, ka pie viena uzņēmuma var iegūt palīdzību dažādās nozarēs un ievirzēs. Mēs cenšamies izglītot cilvēkus par detektīva profesiju, par to, kādus pakalpojumus tie sniedz. Izglītojam par to, kādam būtu jābūt labam un profesionālam detektīvam. Cenšamies celt šīs nozares latiņu. Vienlaikus tas kalpo arī par tādu kā mārketinga funkciju, jo esam viedokļa līderi.
Kas attiecas uz detektīva darbu un tā izmaksām – jā, šī joma un detektīva pakalpojumi pasaulē kopumā nav lēts prieks. Latvijā detektīva pakalpojumiem cenas, pēc manām domām, ir vidējas, bet ir arī tādi konkurenti, kas dempingo cenas – bet šeit jau rodas cits jautājums – vai tiešām tie ir sertificēti detektīvi un spēj izpildīt solīto par zemām cenām.
Jebkurš var pārbaudīt informāciju par uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar detektīvdarbību. Visa informācija ir pieejama Valsts policijas mājaslapā. Pēc pēdējiem oficiālajiem datiem šādu oficiāli reģistrētu uzņēmumu Latvijā ir ap 40. Bet tas nenozīmē, ka viņi visi ar to nodarbojas. Ļoti daudziem apsardzes uzņēmumiem ir šāda license. Bet faktiski tas nozīmē, ka viņiem ir paplašinātas iespējas apsardzes jomā, bet viņi nesniedz detektīva pakalpojumus. Bet arī te ir nianse – licensi piešķir uzņēmumam uz nenoteiktu laiku, bet uzņēmumā ir jāstrādā darbiniekiem, kuriem ir sertifikāts. Detektīvdarbības uzņēmumā var strādāt dažādi cilvēki, bet es, piemēram, nevarēšu uz izsekošanu paņemt līdzi cilvēku, kuram nav šāds sertifikāts. Lai varētu pretendēt uz sertifikātu, ir jābūt vismaz 5 gadu pieredzei noteiktā valsts iestādē atbilstošā nozarē vai arī juridiskai izglītībai. Lietuvā un Latvijā nolīgt detektīvu var oficiāli, šī nozare ir regulēta ar “Detektīvdarbības likumu”. Toties Igaunijā šāda regulējuma nav.
Kura varētu būt detektīva interesantākā “superspēja”?
Pildot detektīva pienākumus, viens no interesantākajiem darba aspektiem ir veikt otra cilvēka izsekošanu, vai iegūt informāciju par sadarbības partneri, arī izanalizēt informāciju un palīdzēt klientam veikt pareizo izvēli pirms, piemēram, vērsties tiesā ar prasības pieteikumu pret parādnieku. Ņemot vērā to, ka es jau daudzus gadus pildu detektīva pienākumus bez jebkāda veida emocijām, neatkarīgi no tā, kāds būtu klienta uzdevums, šī sava veida aukstasinība ir tā, kā Jūs nosaucāt, detektīva “superspēja”. Detektīvam kā augstākā līmeņa profesionālim ir jāizturas adekvāti, ar vēsu prātu un īpaši augstām analītiskajām spējām. Kurš katrs nevar sākt novērot/ izsekot kādu personu, jo to darīt ir jāmāk, tam jānotiek neuzkrītoši un nemanāmi. Ja tā padomā – kas aizsargā detektīvu? Sevi aizsargājam mēs paši – ar savu gudrību un pieredzi, kas nenostādīs mūs neveiklās un bīstamās situācijās. No savas pieredzes varu teikt, ka viss minētais ir iespējams, bet pie nosacījuma, ka tu mīli to, ko tu dari!
Atpakaļ